Pirma lekcija 1. Sociologija Zinatniska pieeja sabiedribas izskaidrosana 2. Piecas pieejas socialajiem faktiem Demografiska, psihologiska, kolektiviska, savstarpejo attiecibu, kulturas; 3. Sociologiskas izpetes divi limeni: Mikrolimenis un makrolimenis 4. Mikrosociologijas teorijas; Simboliskais interakcionisms, socialo lomu teorija; 5. Makrosociologijas teorijas; Funkcionalisms, konflikta teorija; 6. Sociologiskais petijums; Hipoteze, apgalvojums par faktu sakaribam; Teorija, savstarpeji saistitu hipotezu sistema; 7. Sociologisko datu ieguve; Izlases petijums, generalais un izlases kopums; Lauka petijums; Vesturiskais petijums; Eksperiments; 8. Sociologijas pielietojums un zinasanu nepieciesamiba; Valsts un privatas organizacijas; Sociologisko metozu pielietojums citas jomas; Lemumu pienemsanai nepieciesama informacija; Novertejums; Sociologijas zinatne Kas ir sociologija? Viens no cilveku izpetes veidiem; Saprast cilveku uzvedibas dazadus aspektus: -grupu veidosanos, karosanu, ticibu, laulibas, velesanas, visus tos procesus, kuros cilveki ir mijiedarbiba; Sociologija ir sabiedribas un socialo attiecibu zinatniska izpete. Sociologijas zinatne Zinatniska sabiedribas izpete, ko nosaka: -datu iegusanas metodes; -datu apstrades metodes; -sociologijas teorijas un hipotezes; Ka atseviska zinatne sociologija veidojusies pedejos divos gadsimtos, meginot saprast un izskaidrot dazadas parmainas sabiedriba, kas bija saistitas ar rupniecisko revoluciju, dazadu demokratisku ideju attistibu. -nabadziba, noziedziba, rupniecisko pilsetu problemas u.c. Dazadi fakti Biologiskie fakti: elposana, esana, miegs; Psihologiskie fakti: emocijas, milestiba, naids; Sociologiskie fakti: draudzesanas, darbs, cilveku grupas; Kas ir sabiedriba? Kas ir kultura? AUGUSTE COMTE 1798 - 1857 Ogists Komts tiek devets par sociologijas pamatliceju. O.Komts pirmais meginajis ar zinatniskas metodes palidzibu petit sabiedribu. O.Komts uzskatija, ka ar zinatnes palidzibu var izskaidrot sleptus likumus, kuri vada visas sabiedribas. ?o pieeju O.Komts nosauca par Socialo fiziku, bet velak par SOCIOLOGIJU. O.Komts dzimis 1798.g. Francija., O.Komtu iespaidojusi Francijas revolucijas izsauktie socialie un politiskie satricinajumi. Savos darbos O.Komts asi kritize Apgaismibas laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatiti pirmsrevolucijas laika Francija, un vins centas izstradat sabiedribas izpetes racionalu pieeju, kuras pamata butu zinatniskas metodes, noverojumi un eksperimenti. O.Komts cereja, ka si pieeja, saukta ari par pozitivismu, nodrosinas praktisku pamatu jaunai un noturigai sabiedribas iekartai. O.Komta pozitivisma sociologija sastav no divam pamata koncepcijam: socialas statikas un socialas dinamikas. Sociala statika atklaj mijiedarbibu starp dazadiem socialajiem institutiem. Komtaprat, sabiedriba tapat ka dziva organisma, dazadas sastavdalas ir harmoniska mijiedarbiba. Sociala dinamika atklaj socialas izmainas, to procesus un likumsakaribas. Socialas dinamikas izpete ir svariga lai veiktu reformas vai saprastu dabigas parmainas sabiedriba, kas rodas dazadu socialo strukturu skelsanas vai saplusanas rezultata. O.Komts ir sociologijas ideju pamatlicejs, no kuram viena ir zinatnisku metozu pielietojums sabiedribas izpete un zinatnes praktisks pielietojums veicot socialas reformas. Piecas dazadas pieejas socialo faktu izskaidrosana 1. demografiska demogr. Peta iedzivotaju dzimstibu, mirstibu, migraciju, dazadu vecuma grupu proporcijas u.c. 2. psihologiska psih. Pieversas cilvekam ka personibai, un no ta izrietoso izturesanos un attieksmi; 3. grupu, kolektiviska cilveku attiecibas grupa, grupas ietekme uz individu uzvedibu; 4. savstarpejas attiecibas, lomu pieeja cilveku attiecibas mijiedarbibu nosaka tas, kadas ir vinu lomas. Par lomu tiek saukta izturesanas, kura tiek sagaidita no cilveka, kurs ienem zinamu poziciju; 5. kulturologiska analizejot izturesanos, pamatojoties tados kulturas elementos, ka sabiedriska kartiba tas rakstitajos un nerakstitajos likumos; sabiedriba pienemtas vertibas, kas tiek analizeti ka cilvekus un grupas ietekmejosi faktori. Sociologija un citas sabiedriskas zinatnes Sociologija ka sabiedriska zinatne, kura peta cilveku uzvedibu un sabiedrisko institutu funkcionesanu, ir radnieciga ar citam zinatnem: Ekonomika Resursi, razosanas, sadales un paterina attiecibas Ekonomika peta, piem., pirktspeju; Sociologija - pirksanas paradumus; Politika Politikas zinatnes centra ir vara, Politologija - varas funkcionesanas mehanismi; Sociologija - attieksme pret varu sabiedriba; Psihologija Individa ka personibas izturesanas; Sociologija - individa ka grupas locekla izturesanas; Antropologija Peta cilveku paradumus, ritualus un tradicijas, g.k. dazadas noslegtas kopienas un sabiedribas; Makrosociologijas teorijas Sabiedribas izpeti varam nodalit divos limenos: mikrosociologijas, kura vairak peta cilveku ikdienas dzives norises, interakciju un mijiedarbibu. Mikrosociologijas petijumi ir tadas jomas ka individu izturesanas un motivi u.c. Mikrosociologija ietilpst socialo lomu teorija, etnometodologija, simboliskais interakcionisms. Makrosociologija koncentrejas uz to izturesanas modelu izpeti, kas palidz izprast sabiedribas butibu, tadas strukturas sabiedriba, sabiedribas institutus, ka gimene, izglitiba, religija, politiska un ekonomiska iekarta. Makrosociologijas pamata ir divas teorijas: funkcionalisms un konfliktu teorija. Funkcionalisms Sabiedriba ka dzivs organisms Sabiedribas skatijums no funkcionalisma viedokla radies XIX.gs. Funkcionalisma pamatlicejs ir Herberts Spensers Salidzinaja sabiedribu ar dziviem organismiem, lidzigiem cilveka kermenim, kura katram organam ir savas noteiktas funkcijas dzivibas procesu uzturesanai, un kuri sava starpa saistiti kopeja sistema. Funkcionalisms apskata sabiedribu ka organismu, kurs sastav no dazadam dalam: militara; ekonomiska, medicinas, religijas u.c., katra no tam izpilda savas funkcijas. Funkcionalisma virzienu attistijis francu zinatnieks Emils Dirkheims. Vina teorijas pamata ir ideja, ka ja sabiedribu veido daudzas sastavdalas, no kuram katrai ir nozime tas funkcionesana, tad sabiedribas paradibas var izskaidrot, analizejot to funkcijas sabiedribas sistema. Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedribas paradibas, t.sk. ............