Часть полного текста документа: Juras transports. Parvadajumu nodrosinasanai juras transportam ir daudznozares saimnieciba, kas sastav no: - flotes, - juras ostas, - remonta rupnicas. Atskiriba no kugosanas veida juras parvadajumu sadala uz arejus (arvalstu) un ieksejus (kabotaza). Savukart, arvalstu parvadajumos realizejas eksporta- importa kravu parvadajumi un kravu parvadajumi starp arvalstu ostiem. Ieksejos parvadajumos atskir lielo un mazo kabotazu. Maza kabotaza - kugosana vienu vai divu juras baseinu robezas. Liela kabotaza - kugosana starp juras ostiem, kas atrodas dazos baseinos, kas sadaliti ar citu valstu krastmalas teritorijam. Juras transports realize galvenokart arejas tirdzniecibas kravu parvadajumus, ka ari parvada citvalstu fraktetaju kravu. Abos gadijumos vins realize transporta pakalpojumu eksportu un izpildi svarigo funkciju: pieverst arvalstu valutu un investicijas. Prieksrocibas: - iespeja nodrosinat masveida ieks- un starpkontinentalu kravu parvadajumus; - praktiski neierobezota izlaisanas iespeja juras celiem; - relativi neliels degvielas un energijas paterins uz produkcijas vienibu; - iespeja izmantot augstekonomisko floti ar lielo kravnesibu (lidz 5000 t. tonnaza), kas dod relativi zemu parvadajumu pasizmaksu. Minusi: - atkariba no hidrometeorologiskiem un navigacijas apstakliem, kas izraisa lielo dikstavi ziemas laika; - nepieciesams izveidot juras krastos sarezgito ostas saimniecibu, kas prasa lielo kapitalieguldinajumus; - ierobezota iespeja izmantot juras transportu ieksvalstu parvadajumos tiesos juras parvadajumi. 2. Acu redzams, ka dazadi noteikumi, kas tiek uzstaditi veicot sadu kravu parvadajumus: - heneralie (gabalkravas), kam piemit dazadie izmeri, formas un partijamiba; - specialie gabalu - konteineri un ritenu tehnika; - masu gabalu kravu lielas partijas - koki un metals; - uzberamas - rudas, ogle, mesli; - skidras - nafta, naftas produkti, kimikalijas, saskidrinatas gazes; - pasazieri - lineara satiksme un kruiza kugisana; - pasazieri ar automasinam - pramu satiksme. ir javest dazadu kugu tipa rasanai. Gandriz katrs tresais kugis no pasaules tirdzniecibas juras flotes pastav no sevi tankeru vai kigi uzberamas kravu parvadasanai. So divu tipu kugim ir 80% no kopeja pasaules tirdzniecibas flotes tonaza. Kugu tipu skaits ir jau vairak par 100. Kugu sadalijums pa tipiem ir loti sarezgits, jo kugu atskiras pec: noteiksanas, kugosanas rajonu, energoierici, arhitekturas un daudziem cietiem pazimem. Pamatpazime ir noteiksana, ar vinu kugus sadala: - pasazieru; - transportu; - zvejniecibas; - tehniskas flotes. Zim. 41. Talak tiek aplukoti tikai transporta kugi. Bez transporta flotes nav iespejami starp kontinentalie kravu parvadajumi. Pamatkravas, kas parvada: 1. Tanneru parvadajumos: nafta un tas produkti, saskidronatas gazes, kimikalijas, asfalts, vins, amonjaks, sera, etilus. 2. Kugi - refrizeratori: darzeni, gala, zivis. 3. Konteineru parvadajumos: specialas kravas. 4. Uzberamo kravu parvadajumos: ogle u.c. Ka jau ir minets augstak, solaik kopejas pasaules kravu sadalijums ir: 55% - skiras kravas; 30% - uzbramas; 15% - heneralie. Tas noteica transporta kugu sadalijumu. Tankers ap 50% no ekspluatacijas laika pavada ostos zem iekrausanas - izkrausanas operacijam. Transkontinentalie naftas parvadajumi realize supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t.. Tacu siem tankeriem nav sasniedzama lielaka ostu dala un naftas sadalijumu pa kontinentu realize tankeri ar mazakam izmeriem (ap 70 t.t.). Tankeru flote ir loti bistama apkartejas vides piesarnosanas del. Konteiner vedis - paredzets sikkravu parvadasana: Dedveits ap 50 - 60 t.t. Atrums ap 30 "uzlov". Tas ir pilnigi atklatie kugi ar likam, kas aiz visu kravas nodalijumu, kam biezi ir sienaina konstrukcija. Tas atvieglo iekrausanu un samazina dikstavi Zim. 59. * Uzberamo kravu parvadasanas kugis parvada galvenokart graudu, ogli un dazus rudus. * Lihtervedis - kugis, kas paredzets specialo negreudejoso konteineru parvadasanai. Zim. 130. * Sauso kravu parvadasanas kugis - koku, lopu, smagu kravu, citu kravu parvadasana. Kugi iekrausanai un izkrausanai paredzeti speciali apteikoti juras krastmalas teritorijas. Tas pastav no sevi sarezgito saimniecibu, kas var sadalit uz: Akvatoriju, piestatnes, kravu parcelsanas mehanismi, noliktavas, kravu sadalisanas tehnika, dzelzceli un autoceli, doki u.c. Atkariba no ostas pamatfunkcijam seit ari var but reida parsuknesanas stacijas, caurulvadu vai citu transporta masinu sistemas, daudzie dienesti, glabasanas tvertnes. Osti izpilda sakares funkciju starp juras un ieksejam transportam. Liela nozime ir kravas plusmas stabilitatei un ilgumam, jo tas ietekme uz ostas, kugniecibas, arejas tirdzniecibas savstarpeji saistito attistibu. Juras ostu attistibas pamatvirzieni: * Kugu stavesanas laika samazinasana; * Jauno piestatnu un parkrausanas kompleksu uzbuvesana; * Nodrosinat glabasanas iespejams, kravas plusmam palielinaties; * Pieostas rupnicas buvlaukumu sagatavosana. Pamatproblemas juras ostiem: * Neliels akvatorijas dzilums, jo dazas ostas tiek izvietotas 50 - 100 km attaluma no juras un galvenokart upes grivas. * Sauras vietas piebrauksanas ulie posmos, kas izraisa manevresanas atruma samazinasanu un kopejo laika zudumu palielinasanu. * Jespeja apkalpot tikai tos kugus, kuriem tiek paredzetas piestatnes, celtni u.c. 3. ............ |